From congregō (“to gather into a flock”) + -īvus.
congregātīvus (feminine congregātīva, neuter congregātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | congregātīvus | congregātīva | congregātīvum | congregātīvī | congregātīvae | congregātīva | |
genitive | congregātīvī | congregātīvae | congregātīvī | congregātīvōrum | congregātīvārum | congregātīvōrum | |
dative | congregātīvō | congregātīvae | congregātīvō | congregātīvīs | |||
accusative | congregātīvum | congregātīvam | congregātīvum | congregātīvōs | congregātīvās | congregātīva | |
ablative | congregātīvō | congregātīvā | congregātīvō | congregātīvīs | |||
vocative | congregātīve | congregātīva | congregātīvum | congregātīvī | congregātīvae | congregātīva |