Perfect active participle of cōnītor.
cōnīsus (feminine cōnīsa, neuter cōnīsum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cōnīsus | cōnīsa | cōnīsum | cōnīsī | cōnīsae | cōnīsa | |
genitive | cōnīsī | cōnīsae | cōnīsī | cōnīsōrum | cōnīsārum | cōnīsōrum | |
dative | cōnīsō | cōnīsae | cōnīsō | cōnīsīs | |||
accusative | cōnīsum | cōnīsam | cōnīsum | cōnīsōs | cōnīsās | cōnīsa | |
ablative | cōnīsō | cōnīsā | cōnīsō | cōnīsīs | |||
vocative | cōnīse | cōnīsa | cōnīsum | cōnīsī | cōnīsae | cōnīsa |