From coniūnctus (“united, connected”) + -īvus (“-ive”, relative adjective suffix).
coniūnctīvus (feminine coniūnctīva, neuter coniūnctīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | coniūnctīvus | coniūnctīva | coniūnctīvum | coniūnctīvī | coniūnctīvae | coniūnctīva | |
genitive | coniūnctīvī | coniūnctīvae | coniūnctīvī | coniūnctīvōrum | coniūnctīvārum | coniūnctīvōrum | |
dative | coniūnctīvō | coniūnctīvae | coniūnctīvō | coniūnctīvīs | |||
accusative | coniūnctīvum | coniūnctīvam | coniūnctīvum | coniūnctīvōs | coniūnctīvās | coniūnctīva | |
ablative | coniūnctīvō | coniūnctīvā | coniūnctīvō | coniūnctīvīs | |||
vocative | coniūnctīve | coniūnctīva | coniūnctīvum | coniūnctīvī | coniūnctīvae | coniūnctīva |
Ellipsis of modus coniūnctīvus (“the joining-together mood”).
coniūnctīvus m (genitive coniūnctīvī); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | coniūnctīvus | coniūnctīvī |
genitive | coniūnctīvī | coniūnctīvōrum |
dative | coniūnctīvō | coniūnctīvīs |
accusative | coniūnctīvum | coniūnctīvōs |
ablative | coniūnctīvō | coniūnctīvīs |
vocative | coniūnctīve | coniūnctīvī |