Perfect passive participle of coniūrō.
coniūrātus (feminine coniūrāta, neuter coniūrātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | coniūrātus | coniūrāta | coniūrātum | coniūrātī | coniūrātae | coniūrāta | |
genitive | coniūrātī | coniūrātae | coniūrātī | coniūrātōrum | coniūrātārum | coniūrātōrum | |
dative | coniūrātō | coniūrātae | coniūrātō | coniūrātīs | |||
accusative | coniūrātum | coniūrātam | coniūrātum | coniūrātōs | coniūrātās | coniūrāta | |
ablative | coniūrātō | coniūrātā | coniūrātō | coniūrātīs | |||
vocative | coniūrāte | coniūrāta | coniūrātum | coniūrātī | coniūrātae | coniūrāta |
coniūrātus m (genitive coniūrātī); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | coniūrātus | coniūrātī |
genitive | coniūrātī | coniūrātōrum |
dative | coniūrātō | coniūrātīs |
accusative | coniūrātum | coniūrātōs |
ablative | coniūrātō | coniūrātīs |
vocative | coniūrāte | coniūrātī |