conjugātūrus (feminine conjugātūra, neuter conjugātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | conjugātūrus | conjugātūra | conjugātūrum | conjugātūrī | conjugātūrae | conjugātūra | |
genitive | conjugātūrī | conjugātūrae | conjugātūrī | conjugātūrōrum | conjugātūrārum | conjugātūrōrum | |
dative | conjugātūrō | conjugātūrae | conjugātūrō | conjugātūrīs | |||
accusative | conjugātūrum | conjugātūram | conjugātūrum | conjugātūrōs | conjugātūrās | conjugātūra | |
ablative | conjugātūrō | conjugātūrā | conjugātūrō | conjugātūrīs | |||
vocative | conjugātūre | conjugātūra | conjugātūrum | conjugātūrī | conjugātūrae | conjugātūra |