Present participle of conlīdō
conlīdēns (genitive conlīdentis); third-declension one-termination participle
{{rfdef}}
.Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | conlīdēns | conlīdentēs | conlīdentia | ||
genitive | conlīdentis | conlīdentium | |||
dative | conlīdentī | conlīdentibus | |||
accusative | conlīdentem | conlīdēns | conlīdentēs conlīdentīs |
conlīdentia | |
ablative | conlīdente conlīdentī1 |
conlīdentibus | |||
vocative | conlīdēns | conlīdentēs | conlīdentia |
1When used purely as an adjective.