Perfect participle of conlū̆ctor
conlū̆ctātus (feminine conlū̆ctāta, neuter conlū̆ctātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | conlū̆ctātus | conlū̆ctāta | conlū̆ctātum | conlū̆ctātī | conlū̆ctātae | conlū̆ctāta | |
genitive | conlū̆ctātī | conlū̆ctātae | conlū̆ctātī | conlū̆ctātōrum | conlū̆ctātārum | conlū̆ctātōrum | |
dative | conlū̆ctātō | conlū̆ctātae | conlū̆ctātō | conlū̆ctātīs | |||
accusative | conlū̆ctātum | conlū̆ctātam | conlū̆ctātum | conlū̆ctātōs | conlū̆ctātās | conlū̆ctāta | |
ablative | conlū̆ctātō | conlū̆ctātā | conlū̆ctātō | conlū̆ctātīs | |||
vocative | conlū̆ctāte | conlū̆ctāta | conlū̆ctātum | conlū̆ctātī | conlū̆ctātae | conlū̆ctāta |