Present participle of connītor
connītēns (genitive connītentis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | connītēns | connītentēs | connītentia | ||
genitive | connītentis | connītentium | |||
dative | connītentī | connītentibus | |||
accusative | connītentem | connītēns | connītentēs connītentīs |
connītentia | |
ablative | connītente connītentī1 |
connītentibus | |||
vocative | connītēns | connītentēs | connītentia |
1When used purely as an adjective.