cōnservātīvus (feminine cōnservātīva, neuter cōnservātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cōnservātīvus | cōnservātīva | cōnservātīvum | cōnservātīvī | cōnservātīvae | cōnservātīva | |
genitive | cōnservātīvī | cōnservātīvae | cōnservātīvī | cōnservātīvōrum | cōnservātīvārum | cōnservātīvōrum | |
dative | cōnservātīvō | cōnservātīvae | cōnservātīvō | cōnservātīvīs | |||
accusative | cōnservātīvum | cōnservātīvam | cōnservātīvum | cōnservātīvōs | cōnservātīvās | cōnservātīva | |
ablative | cōnservātīvō | cōnservātīvā | cōnservātīvō | cōnservātīvīs | |||
vocative | cōnservātīve | cōnservātīva | cōnservātīvum | cōnservātīvī | cōnservātīvae | cōnservātīva |