Perfect passive participle of cōnsternō (“alarm, throw into confusion”).
cōnsternātus (feminine cōnsternāta, neuter cōnsternātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cōnsternātus | cōnsternāta | cōnsternātum | cōnsternātī | cōnsternātae | cōnsternāta | |
genitive | cōnsternātī | cōnsternātae | cōnsternātī | cōnsternātōrum | cōnsternātārum | cōnsternātōrum | |
dative | cōnsternātō | cōnsternātae | cōnsternātō | cōnsternātīs | |||
accusative | cōnsternātum | cōnsternātam | cōnsternātum | cōnsternātōs | cōnsternātās | cōnsternāta | |
ablative | cōnsternātō | cōnsternātā | cōnsternātō | cōnsternātīs | |||
vocative | cōnsternāte | cōnsternāta | cōnsternātum | cōnsternātī | cōnsternātae | cōnsternāta |