From contrādīcō.
contrādictus (feminine contrādicta, neuter contrādictum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | contrādictus | contrādicta | contrādictum | contrādictī | contrādictae | contrādicta | |
genitive | contrādictī | contrādictae | contrādictī | contrādictōrum | contrādictārum | contrādictōrum | |
dative | contrādictō | contrādictae | contrādictō | contrādictīs | |||
accusative | contrādictum | contrādictam | contrādictum | contrādictōs | contrādictās | contrādicta | |
ablative | contrādictō | contrādictā | contrādictō | contrādictīs | |||
vocative | contrādicte | contrādicta | contrādictum | contrādictī | contrādictae | contrādicta |