Future active participle of convalēscō.
convalitūrus (feminine convalitūra, neuter convalitūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | convalitūrus | convalitūra | convalitūrum | convalitūrī | convalitūrae | convalitūra | |
genitive | convalitūrī | convalitūrae | convalitūrī | convalitūrōrum | convalitūrārum | convalitūrōrum | |
dative | convalitūrō | convalitūrae | convalitūrō | convalitūrīs | |||
accusative | convalitūrum | convalitūram | convalitūrum | convalitūrōs | convalitūrās | convalitūra | |
ablative | convalitūrō | convalitūrā | convalitūrō | convalitūrīs | |||
vocative | convalitūre | convalitūra | convalitūrum | convalitūrī | convalitūrae | convalitūra |