Perfect passive participle of convīvor
convīvātus (feminine convīvāta, neuter convīvātum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | convīvātus | convīvāta | convīvātum | convīvātī | convīvātae | convīvāta | |
genitive | convīvātī | convīvātae | convīvātī | convīvātōrum | convīvātārum | convīvātōrum | |
dative | convīvātō | convīvātae | convīvātō | convīvātīs | |||
accusative | convīvātum | convīvātam | convīvātum | convīvātōs | convīvātās | convīvāta | |
ablative | convīvātō | convīvātā | convīvātō | convīvātīs | |||
vocative | convīvāte | convīvāta | convīvātum | convīvātī | convīvātae | convīvāta |