Future active participle of convocō.
convocātūrus (feminine convocātūra, neuter convocātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | convocātūrus | convocātūra | convocātūrum | convocātūrī | convocātūrae | convocātūra | |
genitive | convocātūrī | convocātūrae | convocātūrī | convocātūrōrum | convocātūrārum | convocātūrōrum | |
dative | convocātūrō | convocātūrae | convocātūrō | convocātūrīs | |||
accusative | convocātūrum | convocātūram | convocātūrum | convocātūrōs | convocātūrās | convocātūra | |
ablative | convocātūrō | convocātūrā | convocātūrō | convocātūrīs | |||
vocative | convocātūre | convocātūra | convocātūrum | convocātūrī | convocātūrae | convocātūra |