cooperātīvus (feminine cooperātīva, neuter cooperātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cooperātīvus | cooperātīva | cooperātīvum | cooperātīvī | cooperātīvae | cooperātīva | |
genitive | cooperātīvī | cooperātīvae | cooperātīvī | cooperātīvōrum | cooperātīvārum | cooperātīvōrum | |
dative | cooperātīvō | cooperātīvae | cooperātīvō | cooperātīvīs | |||
accusative | cooperātīvum | cooperātīvam | cooperātīvum | cooperātīvōs | cooperātīvās | cooperātīva | |
ablative | cooperātīvō | cooperātīvā | cooperātīvō | cooperātīvīs | |||
vocative | cooperātīve | cooperātīva | cooperātīvum | cooperātīvī | cooperātīvae | cooperātīva |