Future active participle of corrūgō.
corrūgātūrus (feminine corrūgātūra, neuter corrūgātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | corrūgātūrus | corrūgātūra | corrūgātūrum | corrūgātūrī | corrūgātūrae | corrūgātūra | |
genitive | corrūgātūrī | corrūgātūrae | corrūgātūrī | corrūgātūrōrum | corrūgātūrārum | corrūgātūrōrum | |
dative | corrūgātūrō | corrūgātūrae | corrūgātūrō | corrūgātūrīs | |||
accusative | corrūgātūrum | corrūgātūram | corrūgātūrum | corrūgātūrōs | corrūgātūrās | corrūgātūra | |
ablative | corrūgātūrō | corrūgātūrā | corrūgātūrō | corrūgātūrīs | |||
vocative | corrūgātūre | corrūgātūra | corrūgātūrum | corrūgātūrī | corrūgātūrae | corrūgātūra |