Perfect passive participle of corrūgō.
corrūgātus (feminine corrūgāta, neuter corrūgātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | corrūgātus | corrūgāta | corrūgātum | corrūgātī | corrūgātae | corrūgāta | |
genitive | corrūgātī | corrūgātae | corrūgātī | corrūgātōrum | corrūgātārum | corrūgātōrum | |
dative | corrūgātō | corrūgātae | corrūgātō | corrūgātīs | |||
accusative | corrūgātum | corrūgātam | corrūgātum | corrūgātōs | corrūgātās | corrūgāta | |
ablative | corrūgātō | corrūgātā | corrūgātō | corrūgātīs | |||
vocative | corrūgāte | corrūgāta | corrūgātum | corrūgātī | corrūgātae | corrūgāta |