From corrumpō (“to corrupt, spoil”) + -īvus.
corruptīvus (feminine corruptīva, neuter corruptīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | corruptīvus | corruptīva | corruptīvum | corruptīvī | corruptīvae | corruptīva | |
genitive | corruptīvī | corruptīvae | corruptīvī | corruptīvōrum | corruptīvārum | corruptīvōrum | |
dative | corruptīvō | corruptīvae | corruptīvō | corruptīvīs | |||
accusative | corruptīvum | corruptīvam | corruptīvum | corruptīvōs | corruptīvās | corruptīva | |
ablative | corruptīvō | corruptīvā | corruptīvō | corruptīvīs | |||
vocative | corruptīve | corruptīva | corruptīvum | corruptīvī | corruptīvae | corruptīva |