From cucumis (“cucumber”) + -āceus.
cucumerāceus (feminine cucumerācea, neuter cucumerāceum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cucumerāceus | cucumerācea | cucumerāceum | cucumerāceī | cucumerāceae | cucumerācea | |
genitive | cucumerāceī | cucumerāceae | cucumerāceī | cucumerāceōrum | cucumerāceārum | cucumerāceōrum | |
dative | cucumerāceō | cucumerāceae | cucumerāceō | cucumerāceīs | |||
accusative | cucumerāceum | cucumerāceam | cucumerāceum | cucumerāceōs | cucumerāceās | cucumerācea | |
ablative | cucumerāceō | cucumerāceā | cucumerāceō | cucumerāceīs | |||
vocative | cucumerācee | cucumerācea | cucumerāceum | cucumerāceī | cucumerāceae | cucumerācea |