From dīvs (“fantastic creature”) + -ains. Some authors consider it a borrowing from Slavic languages. Cognates include Lithuanian dỹvinas, Old Church Slavonic дивьнъ (divĭnŭ), дивьнъиь (divĭnyĭ), Russian ди́вный (dívnyj), Belarusian дзі́ўны (dzíŭny, “strange, peculiar”), Ukrainian ди́вний (dývnyj), Bulgarian ди́вен (díven), Czech divný (“strange, wonderful”), Polish dziwny, Latin dīvīnus (“divine”).[1]
dīvains (definite dīvainais, comparative dīvaināks, superlative visdīvainākais, adverb dīvaini)
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | dīvains | dīvaini | dīvaina | dīvainas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | dīvainu | dīvainus | dīvainu | dīvainas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | dīvaina | dīvainu | dīvainas | dīvainu | |||||
| dative (datīvs) | dīvainam | dīvainiem | dīvainai | dīvainām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | dīvainu | dīvainiem | dīvainu | dīvainām | |||||
| locative (lokatīvs) | dīvainā | dīvainos | dīvainā | dīvainās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||