From damnātus (perfect passive participle of damnō) + -īcius.
damnātīcius (feminine damnātīcia, neuter damnātīcium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | damnātīcius | damnātīcia | damnātīcium | damnātīciī | damnātīciae | damnātīcia | |
genitive | damnātīciī | damnātīciae | damnātīciī | damnātīciōrum | damnātīciārum | damnātīciōrum | |
dative | damnātīciō | damnātīciae | damnātīciō | damnātīciīs | |||
accusative | damnātīcium | damnātīciam | damnātīcium | damnātīciōs | damnātīciās | damnātīcia | |
ablative | damnātīciō | damnātīciā | damnātīciō | damnātīciīs | |||
vocative | damnātīcie | damnātīcia | damnātīcium | damnātīciī | damnātīciae | damnātīcia |