From darīt (“to do”) + -ājs (“-er”).
darītājs m (1st declension, feminine form: darītāja)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | darītājs | darītāji |
genitive (ģenitīvs) | darītāja | darītāju |
dative (datīvs) | darītājam | darītājiem |
accusative (akuzatīvs) | darītāju | darītājus |
instrumental (instrumentālis) | darītāju | darītājiem |
locative (lokatīvs) | darītājā | darītājos |
vocative (vokatīvs) | darītāj | darītāji |