Future active participle of dēbilitō
dēbilitātūrus (feminine dēbilitātūra, neuter dēbilitātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēbilitātūrus | dēbilitātūra | dēbilitātūrum | dēbilitātūrī | dēbilitātūrae | dēbilitātūra | |
genitive | dēbilitātūrī | dēbilitātūrae | dēbilitātūrī | dēbilitātūrōrum | dēbilitātūrārum | dēbilitātūrōrum | |
dative | dēbilitātūrō | dēbilitātūrae | dēbilitātūrō | dēbilitātūrīs | |||
accusative | dēbilitātūrum | dēbilitātūram | dēbilitātūrum | dēbilitātūrōs | dēbilitātūrās | dēbilitātūra | |
ablative | dēbilitātūrō | dēbilitātūrā | dēbilitātūrō | dēbilitātūrīs | |||
vocative | dēbilitātūre | dēbilitātūra | dēbilitātūrum | dēbilitātūrī | dēbilitātūrae | dēbilitātūra |