Perfect passive participle of dēbilitō.
dēbilitātus (feminine dēbilitāta, neuter dēbilitātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēbilitātus | dēbilitāta | dēbilitātum | dēbilitātī | dēbilitātae | dēbilitāta | |
genitive | dēbilitātī | dēbilitātae | dēbilitātī | dēbilitātōrum | dēbilitātārum | dēbilitātōrum | |
dative | dēbilitātō | dēbilitātae | dēbilitātō | dēbilitātīs | |||
accusative | dēbilitātum | dēbilitātam | dēbilitātum | dēbilitātōs | dēbilitātās | dēbilitāta | |
ablative | dēbilitātō | dēbilitātā | dēbilitātō | dēbilitātīs | |||
vocative | dēbilitāte | dēbilitāta | dēbilitātum | dēbilitātī | dēbilitātae | dēbilitāta |