Future active participle of dēcantō.
dēcantātūrus (feminine dēcantātūra, neuter dēcantātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēcantātūrus | dēcantātūra | dēcantātūrum | dēcantātūrī | dēcantātūrae | dēcantātūra | |
genitive | dēcantātūrī | dēcantātūrae | dēcantātūrī | dēcantātūrōrum | dēcantātūrārum | dēcantātūrōrum | |
dative | dēcantātūrō | dēcantātūrae | dēcantātūrō | dēcantātūrīs | |||
accusative | dēcantātūrum | dēcantātūram | dēcantātūrum | dēcantātūrōs | dēcantātūrās | dēcantātūra | |
ablative | dēcantātūrō | dēcantātūrā | dēcantātūrō | dēcantātūrīs | |||
vocative | dēcantātūre | dēcantātūra | dēcantātūrum | dēcantātūrī | dēcantātūrae | dēcantātūra |