Perfect passive participle of dēcantō.
dēcantātus (feminine dēcantāta, neuter dēcantātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēcantātus | dēcantāta | dēcantātum | dēcantātī | dēcantātae | dēcantāta | |
genitive | dēcantātī | dēcantātae | dēcantātī | dēcantātōrum | dēcantātārum | dēcantātōrum | |
dative | dēcantātō | dēcantātae | dēcantātō | dēcantātīs | |||
accusative | dēcantātum | dēcantātam | dēcantātum | dēcantātōs | dēcantātās | dēcantāta | |
ablative | dēcantātō | dēcantātā | dēcantātō | dēcantātīs | |||
vocative | dēcantāte | dēcantāta | dēcantātum | dēcantātī | dēcantātae | dēcantāta |