Future active participle of dēcertō.
dēcertātūrus (feminine dēcertātūra, neuter dēcertātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēcertātūrus | dēcertātūra | dēcertātūrum | dēcertātūrī | dēcertātūrae | dēcertātūra | |
genitive | dēcertātūrī | dēcertātūrae | dēcertātūrī | dēcertātūrōrum | dēcertātūrārum | dēcertātūrōrum | |
dative | dēcertātūrō | dēcertātūrae | dēcertātūrō | dēcertātūrīs | |||
accusative | dēcertātūrum | dēcertātūram | dēcertātūrum | dēcertātūrōs | dēcertātūrās | dēcertātūra | |
ablative | dēcertātūrō | dēcertātūrā | dēcertātūrō | dēcertātūrīs | |||
vocative | dēcertātūre | dēcertātūra | dēcertātūrum | dēcertātūrī | dēcertātūrae | dēcertātūra |