Perfect passive participle of dēcertō.
dēcertātus (feminine dēcertāta, neuter dēcertātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēcertātus | dēcertāta | dēcertātum | dēcertātī | dēcertātae | dēcertāta | |
genitive | dēcertātī | dēcertātae | dēcertātī | dēcertātōrum | dēcertātārum | dēcertātōrum | |
dative | dēcertātō | dēcertātae | dēcertātō | dēcertātīs | |||
accusative | dēcertātum | dēcertātam | dēcertātum | dēcertātōs | dēcertātās | dēcertāta | |
ablative | dēcertātō | dēcertātā | dēcertātō | dēcertātīs | |||
vocative | dēcertāte | dēcertāta | dēcertātum | dēcertātī | dēcertātae | dēcertāta |