Present participle of dēclīnō.
dēclīnāns (genitive dēclīnantis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dēclīnāns | dēclīnantēs | dēclīnantia | ||
genitive | dēclīnantis | dēclīnantium | |||
dative | dēclīnantī | dēclīnantibus | |||
accusative | dēclīnantem | dēclīnāns | dēclīnantēs dēclīnantīs |
dēclīnantia | |
ablative | dēclīnante dēclīnantī1 |
dēclīnantibus | |||
vocative | dēclīnāns | dēclīnantēs | dēclīnantia |
1When used purely as an adjective.