Perfect passive participle of dēcernō.
dēcrētus (feminine dēcrēta, neuter dēcrētum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēcrētus | dēcrēta | dēcrētum | dēcrētī | dēcrētae | dēcrēta | |
genitive | dēcrētī | dēcrētae | dēcrētī | dēcrētōrum | dēcrētārum | dēcrētōrum | |
dative | dēcrētō | dēcrētae | dēcrētō | dēcrētīs | |||
accusative | dēcrētum | dēcrētam | dēcrētum | dēcrētōs | dēcrētās | dēcrēta | |
ablative | dēcrētō | dēcrētā | dēcrētō | dēcrētīs | |||
vocative | dēcrēte | dēcrēta | dēcrētum | dēcrētī | dēcrētae | dēcrēta |
Perfect participle of dēcrēscō.
dēcrētus (feminine dēcrēta, neuter dēcrētum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēcrētus | dēcrēta | dēcrētum | dēcrētī | dēcrētae | dēcrēta | |
genitive | dēcrētī | dēcrētae | dēcrētī | dēcrētōrum | dēcrētārum | dēcrētōrum | |
dative | dēcrētō | dēcrētae | dēcrētō | dēcrētīs | |||
accusative | dēcrētum | dēcrētam | dēcrētum | dēcrētōs | dēcrētās | dēcrēta | |
ablative | dēcrētō | dēcrētā | dēcrētō | dēcrētīs | |||
vocative | dēcrēte | dēcrēta | dēcrētum | dēcrētī | dēcrētae | dēcrēta |