Future active participle of decuriō.
decuriātūrus (feminine decuriātūra, neuter decuriātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | decuriātūrus | decuriātūra | decuriātūrum | decuriātūrī | decuriātūrae | decuriātūra | |
genitive | decuriātūrī | decuriātūrae | decuriātūrī | decuriātūrōrum | decuriātūrārum | decuriātūrōrum | |
dative | decuriātūrō | decuriātūrae | decuriātūrō | decuriātūrīs | |||
accusative | decuriātūrum | decuriātūram | decuriātūrum | decuriātūrōs | decuriātūrās | decuriātūra | |
ablative | decuriātūrō | decuriātūrā | decuriātūrō | decuriātūrīs | |||
vocative | decuriātūre | decuriātūra | decuriātūrum | decuriātūrī | decuriātūrae | decuriātūra |