From perfect passive participle dēdicātus (“dedicated”) + -īvus, from dēdicō.
dēdicātīvus (feminine dēdicātīva, neuter dēdicātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēdicātīvus | dēdicātīva | dēdicātīvum | dēdicātīvī | dēdicātīvae | dēdicātīva | |
genitive | dēdicātīvī | dēdicātīvae | dēdicātīvī | dēdicātīvōrum | dēdicātīvārum | dēdicātīvōrum | |
dative | dēdicātīvō | dēdicātīvae | dēdicātīvō | dēdicātīvīs | |||
accusative | dēdicātīvum | dēdicātīvam | dēdicātīvum | dēdicātīvōs | dēdicātīvās | dēdicātīva | |
ablative | dēdicātīvō | dēdicātīvā | dēdicātīvō | dēdicātīvīs | |||
vocative | dēdicātīve | dēdicātīva | dēdicātīvum | dēdicātīvī | dēdicātīvae | dēdicātīva |