Future active participle of dēdicō.
dēdicātūrus (feminine dēdicātūra, neuter dēdicātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēdicātūrus | dēdicātūra | dēdicātūrum | dēdicātūrī | dēdicātūrae | dēdicātūra | |
genitive | dēdicātūrī | dēdicātūrae | dēdicātūrī | dēdicātūrōrum | dēdicātūrārum | dēdicātūrōrum | |
dative | dēdicātūrō | dēdicātūrae | dēdicātūrō | dēdicātūrīs | |||
accusative | dēdicātūrum | dēdicātūram | dēdicātūrum | dēdicātūrōs | dēdicātūrās | dēdicātūra | |
ablative | dēdicātūrō | dēdicātūrā | dēdicātūrō | dēdicātūrīs | |||
vocative | dēdicātūre | dēdicātūra | dēdicātūrum | dēdicātūrī | dēdicātūrae | dēdicātūra |