Perfect passive participle of dēdicō.
dēdicātus (feminine dēdicāta, neuter dēdicātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēdicātus | dēdicāta | dēdicātum | dēdicātī | dēdicātae | dēdicāta | |
genitive | dēdicātī | dēdicātae | dēdicātī | dēdicātōrum | dēdicātārum | dēdicātōrum | |
dative | dēdicātō | dēdicātae | dēdicātō | dēdicātīs | |||
accusative | dēdicātum | dēdicātam | dēdicātum | dēdicātōs | dēdicātās | dēdicāta | |
ablative | dēdicātō | dēdicātā | dēdicātō | dēdicātīs | |||
vocative | dēdicāte | dēdicāta | dēdicātum | dēdicātī | dēdicātae | dēdicāta |