Perfect passive participle of dēfatīgō.
dēfatīgātus (feminine dēfatīgāta, neuter dēfatīgātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēfatīgātus | dēfatīgāta | dēfatīgātum | dēfatīgātī | dēfatīgātae | dēfatīgāta | |
genitive | dēfatīgātī | dēfatīgātae | dēfatīgātī | dēfatīgātōrum | dēfatīgātārum | dēfatīgātōrum | |
dative | dēfatīgātō | dēfatīgātae | dēfatīgātō | dēfatīgātīs | |||
accusative | dēfatīgātum | dēfatīgātam | dēfatīgātum | dēfatīgātōs | dēfatīgātās | dēfatīgāta | |
ablative | dēfatīgātō | dēfatīgātā | dēfatīgātō | dēfatīgātīs | |||
vocative | dēfatīgāte | dēfatīgāta | dēfatīgātum | dēfatīgātī | dēfatīgātae | dēfatīgāta |