dēfēnsior (neuter dēfēnsius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dēfēnsior | dēfēnsius | dēfēnsiōrēs | dēfēnsiōra | |
genitive | dēfēnsiōris | dēfēnsiōrum | |||
dative | dēfēnsiōrī | dēfēnsiōribus | |||
accusative | dēfēnsiōrem | dēfēnsius | dēfēnsiōrēs dēfēnsiōrīs |
dēfēnsiōra | |
ablative | dēfēnsiōre dēfēnsiōrī |
dēfēnsiōribus | |||
vocative | dēfēnsior | dēfēnsius | dēfēnsiōrēs | dēfēnsiōra |