dēfēnsīvus (feminine dēfēnsīva, neuter dēfēnsīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēfēnsīvus | dēfēnsīva | dēfēnsīvum | dēfēnsīvī | dēfēnsīvae | dēfēnsīva | |
genitive | dēfēnsīvī | dēfēnsīvae | dēfēnsīvī | dēfēnsīvōrum | dēfēnsīvārum | dēfēnsīvōrum | |
dative | dēfēnsīvō | dēfēnsīvae | dēfēnsīvō | dēfēnsīvīs | |||
accusative | dēfēnsīvum | dēfēnsīvam | dēfēnsīvum | dēfēnsīvōs | dēfēnsīvās | dēfēnsīva | |
ablative | dēfēnsīvō | dēfēnsīvā | dēfēnsīvō | dēfēnsīvīs | |||
vocative | dēfēnsīve | dēfēnsīva | dēfēnsīvum | dēfēnsīvī | dēfēnsīvae | dēfēnsīva |