From dēfīniō (“to define”) + -īvus.
dēfīnītīvus (feminine dēfīnītīva, neuter dēfīnītīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēfīnītīvus | dēfīnītīva | dēfīnītīvum | dēfīnītīvī | dēfīnītīvae | dēfīnītīva | |
genitive | dēfīnītīvī | dēfīnītīvae | dēfīnītīvī | dēfīnītīvōrum | dēfīnītīvārum | dēfīnītīvōrum | |
dative | dēfīnītīvō | dēfīnītīvae | dēfīnītīvō | dēfīnītīvīs | |||
accusative | dēfīnītīvum | dēfīnītīvam | dēfīnītīvum | dēfīnītīvōs | dēfīnītīvās | dēfīnītīva | |
ablative | dēfīnītīvō | dēfīnītīvā | dēfīnītīvō | dēfīnītīvīs | |||
vocative | dēfīnītīve | dēfīnītīva | dēfīnītīvum | dēfīnītīvī | dēfīnītīvae | dēfīnītīva |