From dēfīniō (“to define”) + -īvus.
dēfīnītīvus (feminine dēfīnītīva, neuter dēfīnītīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dēfīnītīvus | dēfīnītīva | dēfīnītīvum | dēfīnītīvī | dēfīnītīvae | dēfīnītīva | |
Genitive | dēfīnītīvī | dēfīnītīvae | dēfīnītīvī | dēfīnītīvōrum | dēfīnītīvārum | dēfīnītīvōrum | |
Dative | dēfīnītīvō | dēfīnītīvō | dēfīnītīvīs | ||||
Accusative | dēfīnītīvum | dēfīnītīvam | dēfīnītīvum | dēfīnītīvōs | dēfīnītīvās | dēfīnītīva | |
Ablative | dēfīnītīvō | dēfīnītīvā | dēfīnītīvō | dēfīnītīvīs | |||
Vocative | dēfīnītīve | dēfīnītīva | dēfīnītīvum | dēfīnītīvī | dēfīnītīvae | dēfīnītīva |