Future active participle of dēfīniō.
dēfīnītūrus (feminine dēfīnītūra, neuter dēfīnītūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēfīnītūrus | dēfīnītūra | dēfīnītūrum | dēfīnītūrī | dēfīnītūrae | dēfīnītūra | |
genitive | dēfīnītūrī | dēfīnītūrae | dēfīnītūrī | dēfīnītūrōrum | dēfīnītūrārum | dēfīnītūrōrum | |
dative | dēfīnītūrō | dēfīnītūrae | dēfīnītūrō | dēfīnītūrīs | |||
accusative | dēfīnītūrum | dēfīnītūram | dēfīnītūrum | dēfīnītūrōs | dēfīnītūrās | dēfīnītūra | |
ablative | dēfīnītūrō | dēfīnītūrā | dēfīnītūrō | dēfīnītūrīs | |||
vocative | dēfīnītūre | dēfīnītūra | dēfīnītūrum | dēfīnītūrī | dēfīnītūrae | dēfīnītūra |