Perfect passive participle of dēfīniō.
dēfīnītus (feminine dēfīnīta, neuter dēfīnītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēfīnītus | dēfīnīta | dēfīnītum | dēfīnītī | dēfīnītae | dēfīnīta | |
genitive | dēfīnītī | dēfīnītae | dēfīnītī | dēfīnītōrum | dēfīnītārum | dēfīnītōrum | |
dative | dēfīnītō | dēfīnītae | dēfīnītō | dēfīnītīs | |||
accusative | dēfīnītum | dēfīnītam | dēfīnītum | dēfīnītōs | dēfīnītās | dēfīnīta | |
ablative | dēfīnītō | dēfīnītā | dēfīnītō | dēfīnītīs | |||
vocative | dēfīnīte | dēfīnīta | dēfīnītum | dēfīnītī | dēfīnītae | dēfīnīta |