Future active participle of dēfleō.
dēflētūrus (feminine dēflētūra, neuter dēflētūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēflētūrus | dēflētūra | dēflētūrum | dēflētūrī | dēflētūrae | dēflētūra | |
genitive | dēflētūrī | dēflētūrae | dēflētūrī | dēflētūrōrum | dēflētūrārum | dēflētūrōrum | |
dative | dēflētūrō | dēflētūrae | dēflētūrō | dēflētūrīs | |||
accusative | dēflētūrum | dēflētūram | dēflētūrum | dēflētūrōs | dēflētūrās | dēflētūra | |
ablative | dēflētūrō | dēflētūrā | dēflētūrō | dēflētūrīs | |||
vocative | dēflētūre | dēflētūra | dēflētūrum | dēflētūrī | dēflētūrae | dēflētūra |