Perfect passive participle of dēfleō.
dēflētus (feminine dēflēta, neuter dēflētum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēflētus | dēflēta | dēflētum | dēflētī | dēflētae | dēflēta | |
genitive | dēflētī | dēflētae | dēflētī | dēflētōrum | dēflētārum | dēflētōrum | |
dative | dēflētō | dēflētae | dēflētō | dēflētīs | |||
accusative | dēflētum | dēflētam | dēflētum | dēflētōs | dēflētās | dēflēta | |
ablative | dēflētō | dēflētā | dēflētō | dēflētīs | |||
vocative | dēflēte | dēflēta | dēflētum | dēflētī | dēflētae | dēflēta |