Perfect passive participle of dehortor
dehortātus (feminine dehortāta, neuter dehortātum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dehortātus | dehortāta | dehortātum | dehortātī | dehortātae | dehortāta | |
genitive | dehortātī | dehortātae | dehortātī | dehortātōrum | dehortātārum | dehortātōrum | |
dative | dehortātō | dehortātae | dehortātō | dehortātīs | |||
accusative | dehortātum | dehortātam | dehortātum | dehortātōs | dehortātās | dehortāta | |
ablative | dehortātō | dehortātā | dehortātō | dehortātīs | |||
vocative | dehortāte | dehortāta | dehortātum | dehortātī | dehortātae | dehortāta |