Present participle of dēlābor.
dēlābēns (genitive dēlābentis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dēlābēns | dēlābentēs | dēlābentia | ||
genitive | dēlābentis | dēlābentium | |||
dative | dēlābentī | dēlābentibus | |||
accusative | dēlābentem | dēlābēns | dēlābentēs dēlābentīs |
dēlābentia | |
ablative | dēlābente dēlābentī1 |
dēlābentibus | |||
vocative | dēlābēns | dēlābentēs | dēlābentia |
1When used purely as an adjective.