Perfect passive participle of dēlēgō.
dēlēgātus (feminine dēlēgāta, neuter dēlēgātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēlēgātus | dēlēgāta | dēlēgātum | dēlēgātī | dēlēgātae | dēlēgāta | |
genitive | dēlēgātī | dēlēgātae | dēlēgātī | dēlēgātōrum | dēlēgātārum | dēlēgātōrum | |
dative | dēlēgātō | dēlēgātae | dēlēgātō | dēlēgātīs | |||
accusative | dēlēgātum | dēlēgātam | dēlēgātum | dēlēgātōs | dēlēgātās | dēlēgāta | |
ablative | dēlēgātō | dēlēgātā | dēlēgātō | dēlēgātīs | |||
vocative | dēlēgāte | dēlēgāta | dēlēgātum | dēlēgātī | dēlēgātae | dēlēgāta |
dēlēgātus m (genitive dēlēgātūs); fourth declension
Fourth-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | dēlēgātus | dēlēgātūs |
genitive | dēlēgātūs | dēlēgātuum |
dative | dēlēgātuī | dēlēgātibus |
accusative | dēlēgātum | dēlēgātūs |
ablative | dēlēgātū | dēlēgātibus |
vocative | dēlēgātus | dēlēgātūs |