Present participle of dēlēniō.
dēlēniēns (genitive dēlēnientis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dēlēniēns | dēlēnientēs | dēlēnientia | ||
genitive | dēlēnientis | dēlēnientium | |||
dative | dēlēnientī | dēlēnientibus | |||
accusative | dēlēnientem | dēlēniēns | dēlēnientēs dēlēnientīs |
dēlēnientia | |
ablative | dēlēniente dēlēnientī1 |
dēlēnientibus | |||
vocative | dēlēniēns | dēlēnientēs | dēlēnientia |
1When used purely as an adjective.