Present participle of dēlīberō.
dēlīberāns (genitive dēlīberantis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dēlīberāns | dēlīberantēs | dēlīberantia | ||
genitive | dēlīberantis | dēlīberantium | |||
dative | dēlīberantī | dēlīberantibus | |||
accusative | dēlīberantem | dēlīberāns | dēlīberantēs dēlīberantīs |
dēlīberantia | |
ablative | dēlīberante dēlīberantī1 |
dēlīberantibus | |||
vocative | dēlīberāns | dēlīberantēs | dēlīberantia |
1When used purely as an adjective.