Present participle of dēlīniō
dēlīniāns (genitive dēlīniantis); third-declension one-termination participle
{{rfdef}}
.Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dēlīniāns | dēlīniantēs | dēlīniantia | ||
genitive | dēlīniantis | dēlīniantium | |||
dative | dēlīniantī | dēlīniantibus | |||
accusative | dēlīniantem | dēlīniāns | dēlīniantēs dēlīniantīs |
dēlīniantia | |
ablative | dēlīniante dēlīniantī1 |
dēlīniantibus | |||
vocative | dēlīniāns | dēlīniantēs | dēlīniantia |
1When used purely as an adjective.