Present participle of dēlīrō.
dēlīrāns (genitive dēlīrantis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dēlīrāns | dēlīrantēs | dēlīrantia | ||
genitive | dēlīrantis | dēlīrantium | |||
dative | dēlīrantī | dēlīrantibus | |||
accusative | dēlīrantem | dēlīrāns | dēlīrantēs dēlīrantīs |
dēlīrantia | |
ablative | dēlīrante dēlīrantī1 |
dēlīrantibus | |||
vocative | dēlīrāns | dēlīrantēs | dēlīrantia |
1When used purely as an adjective.