Future active participle of dēminuō.
dēminūtūrus (feminine dēminūtūra, neuter dēminūtūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēminūtūrus | dēminūtūra | dēminūtūrum | dēminūtūrī | dēminūtūrae | dēminūtūra | |
genitive | dēminūtūrī | dēminūtūrae | dēminūtūrī | dēminūtūrōrum | dēminūtūrārum | dēminūtūrōrum | |
dative | dēminūtūrō | dēminūtūrae | dēminūtūrō | dēminūtūrīs | |||
accusative | dēminūtūrum | dēminūtūram | dēminūtūrum | dēminūtūrōs | dēminūtūrās | dēminūtūra | |
ablative | dēminūtūrō | dēminūtūrā | dēminūtūrō | dēminūtūrīs | |||
vocative | dēminūtūre | dēminūtūra | dēminūtūrum | dēminūtūrī | dēminūtūrae | dēminūtūra |